Varavīkšņu lietus

autors: aduciitis [dzejoļi]

Es redzu Tevi domās savās -
Tik spilgtu gaismas pieskārienu,
Kas pilns nebeidzami siltu
Varavīkšņu lietu.

Es Tavās acīs grimstu,
Es Tavās lūpās līstu,
Es mīlu ik katru Tavu
Varavīksnes pieskārienu.

Un es sitos kā vilnis
Pret klinti Tavu.
Tik drošu, tik saldu.
Es vienmēr atgriežos no jauna.

Zem varavīksnēm tām
Es vienmēr būšu Tava.
Un tici - vienmēr
Mīlēšu Tevi no jauna.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Cerinju_Peeteris	2018-05-17 12:04
atsevisjkji kustiibu ritmiskie risinaajumi diezgan erootiski ..
bariss	2018-05-17 14:43
Ļoti cerīgi. Tikai nenosities:D
RRAGANA	2018-05-17 18:19
Vot, vienmēr tagad, dzirdot un lasot par varavīksni, šaubos, vai tik nav domāts tas piesmietais simbols. Varbūt labāk sinonīmus lietot. Lai nepārprotami. Nu tur dārdedze un tā.. nezinu, gan jau vēl kāds vārds ir, kas apzīmē brīnišķīgo dabas parādību. Patika.👍
lapsu_aacis	2018-05-18 16:06
salkani un piepaacntgadiigaam piedodami.
malva	2018-05-28 19:40
tad tik tālu jau esam

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!