Atmiņu viļņošanās

No Tevis palikušas pāri
Vien atmiņas un cauras zeķu bikses.
Un tava bilde klavierstūrī bālē.
Tu bija gauži trakulīga čikse.

Kas plēsts, tas saplēsts,
Ko vairāk teikt un nožēlot nav vērts.
Kas vētru sēj, tas iesēj arī mīlas dēstu
Lai vēlāk lielo, cauro stumbru cirstu.
Pirms nodedzināt visus tiltus,
Tev pēdējo vēl sūtu šito vēsti:
Ne tevis pēc no skumjām krogā mirstu
Ar ruma glāzes vaļā vērto rētu.
Es palieku pie savām muļķa domām
Ka dzīve patiesības graudus vētī
Ne tu, ne es, nav bijuši tie svētie.