Tā bija un ir

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Bij nakts reiz tik tumša,
Ka neauga zāle.
Un pūces kliedziens
Palika bāls.
Bij nakts reiz tik smaga,
Kā karavāle
Un zvaigznes apdzisa
Nesniedzot tāles.
Bij sirds man tik smaga
Kā svina upe.
Un asaras aukstas,
Cietas kā māli.
Bij dienas tik dzestras,
Ka Sastinga saule
Un Laimes mātei
Salūza kauli.

Tāpēc es lūdzu
Tu šurp vairs nenāc:
Ir salūzis mēness
Un palicis nepra`ts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
gundega19	2018-04-15 10:19
tur aiz mākoņiem ir saule... tici...
Ani_ta	2018-04-19 11:04
Tev viss ir tik tumšs, kliedzošs, bāls un dziestošs, auksts un lūstošs- kaut kāds neprāts.
vanadziene56	2018-04-22 14:34
Būs patrāpījusies melnā strīpa \|Tavā dzīvē. Tādas naktis jāizsvītro no savas atmiņas.
bariss	2018-04-23 15:53
Naktī aug bārda...
zuzene	2018-04-28 22:42
Man gan patīk,lai met akmeni pirmais ,kurš kaut reizi mūžā nav tā juties,ja tā, tad laimīgais!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!