Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
To nesaprast
Ir noslēpumu noslēpums,
Nav atklājis neviens vēl to. Vai nejaušībā balstās viss? Te nevar paredzēt neko. To neizmantot, nepārdot, Ne paturēt, ne lietā likt No rokas rokā nevar laist, Ne arī pret ko apmainīt. To atklāt viedie vilina, Liek mētāties pa pasauli No saullēkta līdz saullēktam, Bet ko no tā lai saproti? Te zvaigznes mirdzot spēlējas Ar Mēness sirpi mākoņos, Te apžilbina saules stars, Kas virmo laiku putekļos... Kad laiks ar telpu vienojas, Tie salejas kā monolīts, Un pēkšņi – nezināmais viss, Tev atklājas kā apsolīts. Sirds notrīs jaunā apjausmā, Lai esamības jēgu rast - Šo Zemi radījis kāds tev... Tas noslēpums, ko nesaprast.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|