Manai zvaigznei

autors: bariss [dzejoļi]

No bezgalīgās debess spīdekļiem,
tik vienu zvaigzni vārdā saucu es,
un ne vien tāpēc,
ka to mīlētu -
man citas gaismu nenes pasaulē.

Kad sirdi reizēm grūtsirdība māc,
caur viņu rodu mierinājumu,
un ne vien tāpēc,
ka tā spoži mirdz -
pat tumsā viņas gaismu sajūtu.

No bezgalīgās debess spīdekļiem,
tik vienu zvaigzni vārdā saucu es,
un ne vien tāpēc,
ka to mīlētu -
man citas gaismu nenes pasaulē.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Susurlacic	2018-02-15 12:30
Esi trakoti izvēlīgs :) Un tomēr droša ir mana sirds, Jo tu mana zvaigzne, kas spoži mirdz! Lācs aiziet tumsā dungodams meldiņu....
RRAGANA	2018-02-15 16:55
Neiebraucu-1. un 3. pantiņā zvaigzne nes Tavu gaismu pasaulē??? Pēdējā rindiņā.
klusaisMiileetaajs	2018-02-17 17:35
Tev, veciņais, ar redzi švaki! Tas, ko domā zvaigzni esam, ir mēness! :)
solimarja	2018-02-17 23:36
Īsta supernova! :-)
straume22	2018-02-19 09:54
Vajadzēja otro pantu atkārtot vēl reizi.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!