Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kas ir Koņaks?
Es priekā lasu rindas šīs, no OHO gramatikas, ka
Koņaks paplašina asinsvadus, bet degvīns - paziņu loku: Es gribu kāpt kalnā visaugstākā, ne šausmu man būs Nedz baiļu no kā. Mani nesīs turp Koņaks, nu gluži kā dzīvs Bet pavadīs ceļā plašs paziņu loks, Tie ieraus Armēņu konjaka glāzi, Par to ka Koņakā aizjāju špāsīgs. Ne degvīns būs ceļā, nedz lietus lāses Tik Koņaks mierīgi elpos caur nāsīm. Kad zirgu jeb (koņu) krusto ar jakiem Tad rodas KOŅAKI- briesmoņi trakie. Par tiem tad ieraujam konjaka lāsi, Kas Armēņu dzimtām gan brāļi, gan māsas
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|