Žēl ,ka ir tāds laiks

Vēļu cēlies, vēlu soļus speru..
Ir tik pelēks, apnicīgs un slapjš.
Vēla gaita, vēls ir viss
Arī Veļu mātei šķiet viss apnicis.

Vēlu laimi, vēlu prieku,
Bet vai kādam tas ir vajadzīgs?
Vēlu to, ko nepaspēju.
Tagad grūti, tagad skumstu
Vai tad iepriekš vēlēt nevarēju?

Sievas velē, velē veļu
Veļu velēt tām nav prieks.
Rokas slapjas, sviedriem tekot
Un no gaisa gāžas sniegs.

Bari dodas, kaut kur vēlēt,
Kaut ko savēl un tad brēc:
Šitās maitas mietiem velēt,
Pakārt zarā, sadedzināt un vēl daudzko
Novēlēt!

Sīzifs savu bluķi veļot,
Vēlējās, lai nevaid tā.
Šobrīd katram savas klintis
Veļas virsū pusceļā