Dzīves pabērns

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Mani nomāc garlaicība.
Negribu gulēt un negribu ēst.
Virs galvas plešas bezgalība,
Es sevī trīcu kā izravēts dēsts.

Mani nomāc negribība:
Es negribu redzēt pat tevi.
Es negribu balles un dziesmas,
Pa laikam pats ienīstu sevi.

Mani nomāc izlaidība:
Esmu izlaidies dīvānā leknā.
Dzeru alu ar kefīru, medu
Uz salvetes siļķe- žāvēta, trekna.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Gaidai	2018-01-26 12:16
Susurlaci- steidzīgi meklē kādu derīgu darbiņu, tas tevi paglābs....:)
Burve77	2018-01-26 14:00
Ui, tas kefīrs un alus...vai, kā tas var nostrādāt, garlaicību kā ar roku atņems:)
klusaisMiileetaajs	2018-01-26 14:32
Uzraksti beidzot kādu dzejoli! :)
RRAGANA	2018-01-26 23:08
"Es sevī trīcu kā izravēts dēsts." šito liktu kā- "Es sevī trīcu kā aizkauts zvērs." Bet vispār simptomātiski traki skan...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!