Ziemas klusums

Lai īsti apjaust zemes esamību,
Tā gribas sajust ziemas klusumu,
Un izbaudīt to kaut kur mežā vidū,
Ar netraucētas dabas sajūtu.

Pavisam nedzirdami sniega pārslas
Zem kājām noklās dūnu spilvenus.
Kāds vāverēns tur žigli atstās pēdas
Un zudīs, neizjaucis klusumu.

Vien notrīcēšu, sasprindzinot dzirdi,
Kad bailēs kaut kur putns iekliegsies.
Būs atkal kluss, visapkārt it neviena,
Uz plakstiem lēnām izkusīs man sniegs...