Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atzīšanās
Mani nemāc tas, ko sauc par sirdsapziņu:
Tai laikā klīdu apkārt, kad izdalīja viņu. Varbūt pat mazliet biju ķirsī kāpis Un tamdēļ iekšas negrauž sirdsapziņas skrāpis. Ak nepārmet, nepārmet man Tukšās pudeles, kas bufetē skan. Ir kādā tukšajā iesprostots džins Un dzirdu kā velniņi uzdzīvi svin. Tie uzsauc tostus par sirdsapziņu, Par to, ka patriecu ellē viņu. Ak nepārmet, nepārmet man Tukšās pudeles, kas bufetē skan. Jo mani nemāc tas, ko sauc par sirdsapziņu: Tai laikā nebiju dzimis, kad izdalīja viņu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|