Burve

debess caurspīdīgajā glāzē
viņa samaisa
melnāko nakti
un pamazām izmalko to
lai atnāktu atkal
kluss un brīnumains rīts
kad koki mājas un ceļi
tinas rītausmas miglā
un tad savā tīkliņā
atkal iemāna
ragaino Mēnesi
kas lēnām sāk bālēt
lai noslēptu
iemīlējušos spožajām acīm
un reizē
paslēptos pati