Vēstule

saulrietā zem latvju palmām
jūrmalā kur viļņi skrien
šūpuļtīkla vietā soliņš
atzveltne no sveķiem vien
kur smiltīs neredz tavas pēdas
jo tur manu arī nav
ir tikai asu smilgu vēdas
kas smilšu aplī apli skauj
gribu teikt ar vēja vārdiem
stāstāmais man ļoti sāp
to ka katra brīze klusa
tā lai neaizvaino tevi
pārceļ -
pārceļ mūsu zelta stundu
...varbūt pat uz debesīm

palieku tava Pio un tu mans Ītis