Ienākot rudenī

Ienākot rudenī, klausies tā mūziku,
Skan tā tik mājīgi, maigi un rāmi.
It kā tas būtu vakars pie svecēm -
Nevajag vārdus, tu paklusēt vari.
Nokrāsu siltums rod dvēselei mieru,
Pieglaužaoties, kā sieviete būtu.
Reizēm tik domīga, reizēm tik spilgta,
Tā kā pirms tikšanās mulstoša, kautra.
Nevar vien izvēlēties sev krāsas -
Ietinas dzeltenā... sarkanā pāriet...
Kaut arī apkārt tik daudz kā vēl zaļa,
Reprīzei skanot, pie ziemas būs jāiet.