Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Krāsu laiks


Ak, pasakainā atvasara,
Tu netveramo krāsu laiks,
Kā gadskārtējais dabas brīnums,
Kā pieskaršanās jaunībai.

Tu, ielauzusies rudens dienā,
Ar sārtu pīlādžzaru māj,
Un sirdīs nosirmojušajās
Dzimst mīlestība vēlīnā.

Kā bērnībā sirds pamirusi,
Kad atvasarā pamanām -
Kā zūdošs zaļums uzziedējis
Tik spilgtās krāsās atvadām.

Bet ainavā šai daudzkrāsainā,
Vīd arī kaut kas noturīgs.
Stāv stalti priedes, egļu rinda,
Un nebaida tās lapkritis.

Ak, pasakainā atvasara,
Tu netveramo krāsu laiks,
Kā mirkļa gaismas uzliemojums,
Kā dzīves mirklis skaistākais.


Viedokļi par dzejoli
 ceturdiena  2017-10-16 20:54 
Rudens mans mīļākais gadalaiks un krāsainās lapas apliecina cik daba ir radoša
 Susurlacic  2017-10-17 08:43 
Krāsas daiļas... bet nedaudz no tuvās ziemas māc mani bailes
 ceturdiena  2017-10-17 17:54 
Lāča, ej ziemas miegā
 klusaisMiileetaajs  2017-10-17 19:36 
Bariss kā parasti iespārda...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?