Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Rudens blūzs
Rudens sāk dejot blūzu,
pats sev kļūdams komponists. Notis – dzintara krelles, koku lapotnēs viz. Reizē noreibis, pikants, reizē lielīgs un skumjš - rudens dejot sāk blūzu, nesaukts un negaidīts. Klusā gaitā zelta rudens nemanot ir atnācis. Atdodamās blūza ritmam lapas šalc kā liktenis. Pēc maiga un miglaina skata nāk elegants pagrieziens... Sākas lapkritis lēnām, Krīt zeltīts priekškars, nudien! Vēji lapās sāk spēles, pieder tiem plašums viss. Norauj dzintara krelles, nu vējš kļuvis komponists. Klusā gaitā zelta rudens nemanot ir atnācis. Atdodamās blūza ritmam lapas šalc kā liktenis. Rudens sāk dejot blūzu. Visapkārt šalc aplausi. Kā gan var noslēpt jūsmu, šo mūziku saklausot? Reizē noreibis, pikants, reizē lielīgs un skumjš - rudens sāk dejot blūzu, nesaukts un negaidīts. Klusā gaitā zelta rudens nemanot ir atnācis. Atdodamās blūza ritmam lapas šalc kā liktenis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|