Plēnošā migla

Kā svaigi krītoša rasa,
Kā maigi glāstošs glāsts
Ir manas jūtas un dvesma,
Kā veidots mīlas stāsts.

To maigumu ko sirdī es jūtu,
Man izstāstīt katram nav ļauts,
Tas paliek un it kā es būtu,
Kā siens, kas nesen pļauts.

Šīs domas un pārdomas manī,
Kā bumba ar laika degli,
Tā ārda un visu gānī
Līdz paliek pliki segli.

Un migla atkal met vālus,
Tā izplēnēs, izgaisīs drīz,
Tu redzēsi apvāršņus tālus
Neviens tevi vairs nepazīs.

10.09.2017