pasaules gals

kā bļitkotājs ledu
kā lapsenes medu
kā dzērājs šņabi
un uz paģirām alu
es mazliet gaidu
pasaules galu

pasaules gals
savāda doma
tai vajag pierast
kā pierod pirksti
muzikantam
pie akardeona

kā skursteņslauķis
pierod pa korēm staigāt
kā mēmais klusēt
bet klaigātājs klaigāt

pasaules gals
tas ir kā šķirties
un vēl vienu reizi
iemīlēties
kā nomirt pie krusta
un augšāmcelties