Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir ... sveši motīvi ... Skrjabins

Es pakrītu zālē
kā vēstures norauts karogs
vai brāzmas nozagts lakats
vēl vējā paceltas noviz manas krāsas
vēl paceļos kā lidot tad ploku
pie zemes
vēl brīdi esmu es karogs
nāk kājas nāk lietus
un dubļi mani pielīdzina un vieno
esmu es zeme un visa pamats
esmu viss un neviens
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2017-08-28 19:26 
Doma laba, riktīga. Un uz vārdiem cien.autors nav skops...
Ja man ļautu pastrādāt ar
slotu, vai uzlaist stiprāku vēju, vai lietu, tad paliktu man tīkams šīs lieliskās
dzejas kodols:
"Es pakrītu zālē
vēl vējā paceltas noviz manas krāsas
vēl ceļos kā
lidot
tad ploku pie zemes
vēl brīdi es esmu
nāk kājas nāk lietus
un dubļi tos
vieno
esmu es zeme
un visa pamats
viss piedots"
 vakarveejsh  2017-09-05 16:50 
Vārdi pie katra atnāk pa citu ceļu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?