Slazds, bet ne pelei

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Mani noķēra,
Ne jau aiz astes.
Ne jau aiz stūra,
Vai putnu būrī.
Mani noķēra slazdā.
Viltīgi izliktā,
Ar smalkām mežģīnēm,
Ar tīkliņu zeķītēm,
Ar augstiem papēžiem
Ar uzacu lociņiem.
Ar meloņu krūtīm,
Ar ikriņiem skūtiem.
Nu esmu kā herbārijs
Pa pusei sažuvis
Daļēji izmisis,
Bet karogs vēl mastā,
Un elpoju-slazdā

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene56	2017-08-02 23:17
Būsi nokļuvis zelta krātiņā-saspiests, izspiests bet varošs elpot..
Susurlacic	2017-08-03 10:05
Viss Vanadzien atkarīgs no tonnāžas :)
22princese	2017-08-04 12:43
Ko, nu!
Burve77	2017-08-04 22:47
Dzejdarba liriskais varonis nejauši iekļuvis dāmu drēbju veikala pielaikošanas kabīnē:)
Tejas_roze	2017-08-05 14:54
Mani uzrunāja. Ļoti dzīvi uzburta aina.
Ritarasa3	2017-08-09 15:15
Viss skaidrs kā noķēra Tevi! Vai dēļ Tavām gaiši zilajām acīm?
dadzisgan	2017-08-20 18:08
žēl lirickā varoņa,ech.. galvenais karogs vietā..:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!