JAUTĀJUMS

autors: reezija [dzejoļi]

Cik mūžibas esmu jau viena?
Cik mūžības vienai vēl būt?-
Izplēn un sadrūp dienas,
Spēju vien zaudēt,ne gūt...

Cik mūžības meklēt vēl tevi
Sejās,kas garām man peld?
Noskumst saulriets pār jūru
Kā zaglis,kam atņemts zelts...

Izplēn un sadrūp dienas...
Tā sākas un beidzas viss.
Cik ilgi tevi vēl meklēt
Putnos,saulē un debesīs?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-05-28 19:56
Tā, tagad teikšu skarbu vārdus! Šis ir neveiksminiecies dzejolis, kura pati vainīga pie sava likteņa. Vismaz tā šeit rakstīts, jo neredzu nevienu zilbi, kas liecinātu, ka šī gaidītāja kāpj no gultas arā no rīta.
MARTA	2004-05-28 23:34
Patiešam dziļš un patiess dzejolis.Mēs visi kādreiz jūtamies vieni un nav nekāda vajadzība to slēpt aiz visuvarošā,pašpietiekamā cilvēka maskas!
MaijaHe	2004-05-29 11:23
nav jau jeegas skarbiem vaardiem, taa ir juties katrs ...vieniigi kursh to sleepj un kursh nesleepj, labs, man patika, arii atskanjas, izteiksme, jauki, bet tieshaam beediigi, cereesim, kas tas bija kaadreiz dzejots dzejoliits un tagad ir ok!!! :)
malva	2004-06-18 09:17
reezijai:bet tur jau VIŅŠ arī ir - "putnos, saulē un debesīs",turpini meklēt - atradīsies. malva

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!