Mīlestības zvaigznājs

Vīd nesalasāms debess paraksts
Atdzisušajos nakts logos,
Bez ķermeņa, bez dzimuma,
Kāds tālas gaismas atstarojums,
Savīts zvaigžņu miriādēs.

Tas, protams, visai nenopietni,
Savs veidols piešķirts ir pat laikam,
Kas neskaitāmus mūžus klaiņo
Ar agra pavasara vējiem,
Kā termiņš patiesībai, meliem...

Tā vienkārši ir gaismas forma,
Kā robežķēde, piepildījums,
Un lai aiz tās vēl tikt uz augšu,
Pat komēta tev nespēs līdzēt,
Vai lidojums uz uguns bultas.

Vīd nesalasāms debess paraksts,
Ko saprast tikai dīvainajiem,
Nu tiem, kas prom no aprēķina,
Kas ceļā ir uz Mīlestību
Ar vārpstiņu no pasakām...