Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tik neaizmirsti


Tik pēkšņi mūsu ceļi šķīrušies,
Kā būtu izmētājis liktenis.
Vai tiešām mīlestība beigusies,
Vai dvēselēs mums viss ir apdzisis?

Tik neaizmirsti mani tu,
Tik neaizmirsti – pielūdzu.
Tik neaizmirsti kamēr elpoju,
Tik neaizmirsti kamēr esi tu.

Aiz rieta ausma, bet aiz ausmas riets,
Bet tevis blakus man joprojām trūkst.
Cik jauki bija roku rokā iet,
Nu tagad visi sapņu tilti brūk...

Tik neaizmirsti mani tu,
Tik neaizmirsti – pielūdzu.
Tik neaizmirsti kamēr elpoju,
Tik neaizmirsti kamēr esi tu.

Nav vajadzīgs to vārdos izsacīt,
Jo dzīve līdz ar to jau nebeidzas,
Un mūsu laimes dienas nezudīs,
Jo vienmēr sasildīs kā atmiņas.

Tik neaizmirsti mani tu,
Tik neaizmirsti – pielūdzu.
Tik neaizmirsti kamēr elpoju,
Tik neaizmirsti kamēr esi tu.
Viedokļi par dzejoli
 ceturdiena  2017-04-06 18:36 
Ja kāds varētu mūziku uzrakstīt-ex, būtu jauks šlāgeris
 klibais_briedis  2017-04-08 17:22 
A eiropa. Nafig atkal?
 straume22  2017-04-09 10:23 
Izcili.
 kisindzera  2017-04-09 19:44 
Kādam te dvēsele kliedz!
 Susurlacic  2017-04-10 16:15 
Lai ikviens uzraksta pa notij :)
 klusaisMiileetaajs  2017-04-17 09:34 
Neaizmirsīs! Uzliks pieminekli, un miers!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?