Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

No nekā


Caur melnu un miglainu pusnakti
pie manis
tavs sapņu tēls nāk.
Lai cik gan tas dīvaini neliktos,
tam kleita vienmēr...
ne no kā.

Un skatiens
tā mirgo nakts mellumā,
ka iespējams notvert nav to,
tad kaislības apmāts, kā neprātā,
tam noplēšu visu...
neko.

Kad logā jau sārtojas rītausma,
un migla klīst pamazām sāk,
uz parketa mētājas stērbeles
no kleitas,
nu tās...
ne no kā.



Viedokļi par dzejoli
 straume22  2017-03-21 14:55 
Fascinējoši.
 ankoridzha  2017-03-21 15:28 
Kaislīgi.
 Rassuks  2017-04-06 21:29 
Jauks dzejolis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?