Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir .. bez morāles

bija vasaras naktis tik garas
un dienas tik īsas kā sauleszaķa zibsnis
mūsu pagalmi mūsu pļavas mūsu strauti un upes
un koki pār bezdibeņu tumšajām dzīlēm
tas plašums ko nespēj zīmēt neviena karte
slepenās takas un aizburtie kakti
mākoņu pilis tik lēnas
bruņinieki un izglābtās princeses
briesmīgie pūķi
tam visam pāri divu naidīgu torņu ēnas
no kuriem kā naglas kas pienaglo mirkli
kā naži kas apgriež laimīgo stundu spārnus
un brīvības putna dziesmu
krīt saucieni no kuriem dziest saule
un apstājas laiks
mājās mājās mājās

nodurtām galvām divi bērni kā gliemeži
atstājot skumju sliedi velkas neklausot kājām
šķiras kā uz mūžu jo rītdiena tik tālu
un arī vasara drīz cauri

krēslo
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2017-03-07 10:37 
...kaut kā ienāca galvā,mana tēva bērnības laikā epilogs varētu skanēt:septiņi
bērni,kā septiņi pīlēni, utt...
 klusaisMiileetaajs  2017-03-07 12:15 
Baigi bēdīgs...
 straume22  2017-03-07 17:06 
Skaisti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?