Turies draudziņ, turies...

Kas zin, cik mākoņu vēl pāri lidos,
Cik lietus lāšu kritīs putekļos.
Cik dzērvju purva slīkšņas bridīs,
Cik prieka brīžu saules stari dos.

Tamdēļ pie savas zemes turies
Kā priežu sveķis mizai pielipis.
Un savu māju neļauj nojaukt svešiem,
Jo es dzimis viņas aizstāvis.

Varbūt, ka miglas aizsegs skatu,
Varbūt, ka ziemeļvēji naktīs kauks.
Varbūt, ka ļaužu mēles skaudīs,
Tev jāiztur -tu savas zemes draugs!