Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nemainīgs statuss

Es netieku sev un arī tev vairs pāri,
Kad iestiegu domās kā bite medus kārē.
Es gribu un negribu kaut ko pasacīt,
Bet mute ir ciet, jo skatos kā lāstekas krīt.
Kas zina, kas kuram, no kurienes virsū krita,
Kad debesīs klusās likteņa stunda sita.
Tāpēc netieku sev un arī tev pāri
Un pakaļ noskatos kā aizej tu, ar acīm kāri..

Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-01-24 13:03 
Mēģini palīst.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?