Nesoli...

autors: sikatrons1 [dzejoļi]

Nesoli atnest man zvaigznes,
Ceļš līdz zvaigznēm tik tāls.
Vienkārši esi man blakus
Zvaigžņotā vakarā.
Visas vētras es veikšu-
Nesoli labāk tu tā.
Vienkārši esi man blakus
Laikā tik vējainā.
Un nevajag jūru pārbrist,
Un kalnus nevajag gāzt,
Vienkārši esi man blakus
Lai būtu mēs divatā.
Nevajag solīt pa tukšo,
To, ko nespēj tu veikt,
Vienkārši būšu tev blakus-
To droši vari man teikt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2017-01-22 00:32
akapee jamam jaasola tas, ko jams nedariis, tbish, nebuus blakus?! juurju ta varj paarbridiit, i kaadu kalnu apgaaziit, galgalaa, tas neaiznjem tik dauC laika, kaa muuzhdien blakus vazaaties. :)))
assortina	2017-01-22 20:32
Skaisti. Man patīk.
straume22	2017-01-23 10:58
Tik ļoti pārsteidz tas, ka vārdi mums doti spēlei. Bet atskaņot, aizskarot dvēseles stīgas, tik īsts komponists prot:)Patika, izjusti, pārdomāti, perfekti pateikts:)
klusaisMiileetaajs	2017-01-24 13:06
Kurā pusē blakus?
ankoridzha	2017-01-25 15:05
Uz visiem solījumiem ir jāskatās kritiski, bet pa tukšo solītāju jau arī blakus nevajag.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!