Vai gribi būt klauns?

Kāpēc ir tā- ar mani tu nerunā,
Ar mani tu nesmejies, nestaigā.

Es jūtos kā cirka arēnā piesmiets klauns,
Kad bērni svilpj un lēkā, priecīgi neklaigā
Tas tiešām kā murgs, kā sapnis ļauns.

Uz leju tad grimstu- dzīvei dibenā.

Tad dienas kā raganas trakās dej ārprātā,
Spēks un laime raujas kā gliemezis mazumā.
Varbūt likteņmātei no manis ir kauns,
Jo reizē esmu suns, mērkaķis, spītīgais auns.