Dzīve izlikta uz papīra

Tā nenotiek- pēc dienas uzaust rīts.
Tā negadās - no laimes izaug spīts.
Ir katra diena savāda kā nepateikta doma,
Ir katram daba dīvaina un atšķirīgas lomas.
Tu klātu nāc kā neziņā,
Ar jūtu nazi apziņā,
Ko pateiks mute atvērtā-
Vai iedzīs ķīli saziņā.
Bet varbūt skumju asras līs
Par to, ka liktens saplīsis
Un drumslās guļ uz asfalta
Kā stikla krūze sasista.
Tā nenotiks, ka drumslas šīs
Kāds prieka vainagā sev vīs.
Un dienas atsprākliski skries,
Kaut skauģu suņi apkārt ries.
Ir katra nakts man dīvaina, kā noziegums ar sodu
Es domas grāvī iesviežu pie sava kauna, goda..