Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tam būs jānotiek

Gara acīm, lēnām, bez steigas
Gluži kā laizot saldējumu,
Sajūtu, saožu, garšoju pasaules beigas.

Nav svarīgi, kur, kādā vietā un cikos
Nodziedās gailis, varbūt uzdejos vējš.
Paņems TAS Varenais ļautiņus plikos.

Aizpūtīs, lēnīgos, varenos, klusos,
Nošņirkstot zemes garozas slāņiem,
Gluži kā nospiežot lecīgās blusas.

Un beidzot taps gaisma, iestāsies miers,
Uzziedēs puķes un meži turpinās augt,
Klusumu apmirdzēs mēness dzeltenais siers.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2017-01-06 17:26 
Dzejoļa pēdējā rindiņa kolosāla. Tāpēc sveiciens jaunajā gadā visām lecīgajām blusām!
:)
 solimarja  2017-01-07 08:18 
Liela doma pausta skaistos vārdos!:))
 22princese  2017-01-07 10:29 
Autors ir pa daudz iejuties gaiļa lomā, tas ir aizsapņojies.IR gaiļa gads.
 Susurlacic  2017-01-08 18:44 
man kā pūķim.. garšo vistveidīgie :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?