100 Grams
Misters Grams esmu es,
Un nosveru domas,
Pēc komas,
Tādas nu spējas;
Vakardienu neatceros,
Par gadu uz priekšu,
Zinu visu;
Bezcerīgs un netīrs
Tavās acīs,
Satrupējis bērzs,
Sadrupis mīts,
Bet,no rīta,
Spīdēs Saule tam,
Kurš vēl ir dzīvs!
Viedokļi par dzejoli |
Susurlacic |
2016-12-22 07:48 |
sto gramm?? |
Cerinju_Peeteris |
2016-12-22 09:15 |
grams neko liels nau iepretim pasaulei :D proti atminjas resursi taadai buutnei vareetu buut objektiivi ierobezjoti tiiri fiziskaa materiaala deelj :D |
straume22 |
2016-12-27 14:19 |
Dzīvībā ir kas fascinējošs, atšķirībā no šī darbiņa. K-hem. |
edelveiss1971 |
2016-12-28 21:27 |
Simtais grams ir iekšā liets,
Ceļā tam nekas nav liegts.
Aknas,nieres viss pie kājas,
Gramiņš atrod kuņģī mājas.
Smadzenēs, kas augstāk dzīvo,
Domas lustīgas jau plīvo.
Dod tās ziņu pedāļiem,
Lai iet soļiem ļenganiem!!!
KAUT KĀ TĀ! |
solimarja |
2017-01-11 18:07 |
Lai dzīvo dzīvība un nedaudz siltuma! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|