cietsirdis

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Nabags es, bet sirdi cietu
Cietāku par dimantu un par sētas mietu.
Asariņas nelēju, upē prieku iemetu.

Garām gāju neredzēju, pakritušo nepacēlu,
Smieklu bļodu dubļu peļķēs lēju,
Ar lāpstu noglaudīju seju.

Skumjš un vientuļš apkārt klīstu
Vēji pagurst, iesāk līt
Jautri šodien , tāpat rīt

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2016-11-18 22:07
2. rindaa iznjemt "un" 3. rinda lieka nu a peec taam divaam, saakas pavisam ciC ritms.
Santrape	2016-11-19 15:50
Kopumā dikti labi. Īpaši par to lāpstu, kas noglaudīja seju. Skumjas mijas ar optimismu. Kā kokteilis. Garšu daudz. Kopumā ņemot, bezgala jautri.
22princese	2016-11-20 08:13
Kas daudz grib maz dabū. Ar lāpstu, tas maigi teikts. Lai veicas dzejas rakstīšanā.
vanadziene56	2016-11-20 18:03
Izklausās nevis pēc cietsirža, bet pēc garīgi slimā piedzīvojumiem...
klusaisMiileetaajs	2016-11-22 20:43
Piekrīt lapsāpsim.
Sniegaoga	2016-11-24 14:08
Normāli, man tīri labi patika!
klusaisMiileetaajs	2016-11-26 20:41
Sinagoga, atsūtiet, lūdzu, kodu, lai varu Jūsu anketu aplūkot! "Skumjš un vientuļš apkārt klīstu..." (Susurlacic)
vaga	2016-11-30 19:50
tu rakstīji dzēris, vai? ar lāpstu noglaudīju seju - labi patika. dažam labam te tas noderētu purniņu palabot

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!