Viņai

Laiks iet bet es stāvu uz vietas
Nomāc mani tik daudz depresīvas lietas
Vēlos kaut viena no tām nebūtu Tu
Tikai vinereiz sajust tavu tuvumU


Pat reizēm liekas ka tulīt kaut kas mainīsies
Kāds varbūt sāks baidīties
Bet tā jau palikusi tāda ilūzija
Tāda kā nepiekārta žalūzija


Bet cerības es neatmetu
Un par tevi nemirkli neaizmirstu
Jo ticu tai mīletstībai
Par kuru to ļoti smējies
Tad man sāp, jā, man sāp
Tu tad projām kāp
Un palieku es viens


Man jābūt stipram, šim murgam cauri jātiek kaut plikam.
Vien viena doma mani tālāk stumj
Brīžos kad man ir skumj
Kaut ātrāk būt ar tevi
Un atdot citam sevi
Ja tas kas jādara lai iegūtu to
Kas sen jau ir iekārots
Tad ne tik vien to dēļ tevis darītu es