Ir rudens atnācis

Ir rudens atnācis un ko gan Tu vēl gaidi,
Kad kaut kur tālē dzērvju klaigas skan,
Un brūklenes, šie mazie sārtie smaidi,
Kā sarkans paklājs guļ pie kājām man.

Ir rudens atnācis, un atnāks arī ziema
Un klusās meža takas vēji aizpūtīs,
Bet kaut kur tālu tālu kādā ciemā
Pār sniega laukiem zvaigžņu lietus līs.

Un šajā tālo salto zvaigžņu mirgā,
Kad sniega pārslas rāmi lejup krīt,
Es uzsēdīšos straujā sapņu zirgā
Un aizlidošu Tevi apraudzīt.

Es pagriezīšu zirgu uz to pusi,
Kur aizsnigušie meži smagi dūc,
Un pieklauvēšu saudzīgi un klusi
Pie Tava loga aizsalušās rūts.

Bet tur aiz loga…tā kā senās dienās
Uz galda ziedēs smaržīgs ievas zars,
Un šajās nedaudz aizmirstajās sienās
Varbūt mums atkal sāksies pavasars.