Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Cerību nav
Uz sirds man ir tūkstoš rētu,
Rētas ir dziļas, it kā kāds durtu ar šķēpu, Rokas vairs nejūtu, apkārt viss ir kluss, Nu protams, divos naktī, mežā visi dus... Nakts ir tumša, mēness spīd, Ceļu neredzu, ēnas man virsū krīt, Koki ir lieli un līki, Tā kā briesmoņi sīki... Sākas lietus, kājas slapjas, Es izstaigāju visas Mammas dabas takas. Es nokrītu ceļos, jo mirstu badā, Cerību nav, jo sirds mani vajā... Pamosties nav jēgas, Jo nebūs vairs tās mīļās, siltās segas... Pamosties nav jēgas, Jo tāda ir dzīve, un no viņas es neaizbēgu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|