Augstu gaisā

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Sirds kā neprātīga sitas,
Pret olām sitas.
Jo pāri laižas vanadziņš,
Ir vistu noskatījis viņš.
Kam skanēs zvans?
Pats beidzamais
Tai vistai pēdīgai,
Vai gailim blēdīgam.
Kas pateikt var,
Kurš uzminēs,
Kas olas brūnās izperēs?
Jo augstu gaisā lidinās
Tas lielais putns,
Kam nagos vista spirinās.
Un lēni spiežot bises gaili,
Ir nedaudz man par vistu bail

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Cerinju_Peeteris	2016-09-13 12:02
pastoraals [bukolisks noziimee :D] dzejolis
Runcs	2016-09-13 17:41
ruupigs un atbildiigs pants :)
lapsu_aacis	2016-09-13 19:16
nu laac... :D
vanadziene56	2016-09-13 22:59
Vai tu pret vanagiem ar ieroci?!... vanadzienei tas galīgi nepatīk. :))Kaut kādas štrunta vistas dēļ pacel ieroci uz cēlu putnu..
Susurlacic	2016-09-14 17:23
ko tu Vanadzien... droši vien ka šāvējs nožmiegs vistu :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!