Augstākajā kalnā...

autors: oskarittoo87 [dzejoļi]

Ļauj man ko jautāt,
To ļauts tak?
Vai vēlies Tu tikties?
Pastaigāties pa Saulrieta kāpu?
Skaista kā saulriets nāc Tu
Man pretīm...
Un es nezinu
Vairs kā elpot,
Kā telpu jūt
Sev apkārt,
Vēlos vien būt Tev blakām.
Un vēl daudz kas sakāms,
Bet...
Vai Tu to vēlies?
Vai ļausies?
Pati sev brīvību dāvāt,
Laiks mantas ir kravāt
Un doties tur,
Kur vairāk ir skatāms.
Kur katrs kalns jaunu ainavu bur,
Dod man savu roku turēt tur
Un kāpsim mēs augstākajā kalnā...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2016-09-09 21:44
ljaushanas kaadam defaultaa iSSleeC briiviibas ieguushanu. iespeejams, taapeec arii atsaka, ka saprot, ka uzmaacas privaatiipashniecisks macho, pie kurja saaaniem pat briivi elpot vairs nevarees.
straume22	2016-09-10 09:19
"Vēlos vien būt Tev blakām." Prasās vārdiņš "blakus"...Bet autordarbs ir autordarbs. Pēdējā rinda laba. Cerīga...
lapsu_aacis	2016-09-10 14:48
jaa, man ar pie taa blakaama muuzhdien shermulji noskrien. tikpat tups vaarC kaa padumjlaiku hiits "aiziesim pie tevĪm? " -noskurinaas-
klusaisMiileetaajs	2016-09-12 07:43
Kur, Oskar, visu šito laiku atkal biji pazudis? :) Ja gribi būt man blakām, Tad notīries no kakām! Ja teiktu "blakus", tad nekāda skanīga divrinde nesanāktu. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!