Kad apnīk viss...

Kad Zemei apniks skriet ap Sauli,
Būs apriebies tai apļa ceļš,
Tā joņos prom uz viņpasauli
Kā norāvies no ķēdes teļš.

Jau paliek skūpsts par sāju buču,
Zem svešiem brunčiem roka lien.
Tā knibinām no laika kluča
Pa dienai vien, pa dienai vien.

Un apnīk viss, un jau par naudu
Tu iesāc mīlestību pirkt.
Tur tālē atskan vilku gaudas,-
Tur aiziet bojā sapņu zirgs.

Trīc roka glsudot pliko pauri,
Sirds gaidot neprātīgi trīc,
Kad cerību kā sunim kaulu
Pie kājām liktens nometīs.