Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad apnīk viss...

Kad Zemei apniks skriet ap Sauli,
Būs apriebies tai apļa ceļš,
Tā joņos prom uz viņpasauli
Kā norāvies no ķēdes teļš.

Jau paliek skūpsts par sāju buču,
Zem svešiem brunčiem roka lien.
Tā knibinām no laika kluča
Pa dienai vien, pa dienai vien.

Un apnīk viss, un jau par naudu
Tu iesāc mīlestību pirkt.
Tur tālē atskan vilku gaudas,-
Tur aiziet bojā sapņu zirgs.

Trīc roka glsudot pliko pauri,
Sirds gaidot neprātīgi trīc,
Kad cerību kā sunim kaulu
Pie kājām liktens nometīs.

Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-09-03 19:56 
infantils. piedodams puNpainaam tiineem, bet ne vairaak
 dadzisgan  2016-09-04 14:56 
labs gan,skarbais..
 Runcs  2016-09-04 16:31 
man smekj
 kisindzera  2016-09-05 22:44 
Neesmu pumpaina tīne, bet man šis gabals ļoti patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?