KĻAVU LAPU VĒSTĪJUMS

Kādā vēlā vakarā lapas čaukstēju un viena nobira,
Kāds teica, ka aiz sausuma, bet tā nebija taisnība.
Patiesībā tā jau bija rotāta,
Ko manīja tikai reta vērīga acs.
Tas bija rudens pirmā zīme,
Vēstule, vai arī telegramma
– GAIDIET ES DRĪZ NĀKŠU!

Piezagšos klusi, tik klusi kā caurvējš, ko tikai nojaust!
Kā nakts dzestrums, pēc dienas karstās
Ar pilniem ābolu zariem,
Un meža sēņu klājumu.
Man patīk nākt ar dāvanām!

Es piezagšos klusi un mānīšu Jūs,
Bet lai tu mani gaidītu
Es pieklauvēšu pie loga rūts
- ar lietus lāsēm.
Kad izdzirdēsi savdabīgu skaņu
Tad atver logu un es iebiršu pie tavām kājām
Ar kļavu lapām krāsainām.
Es nāku, gaidi mani ar dāvanām!