Skumju varā..

autors: kripata16 [dzejoļi]

Mana nama durvis atvērtas
Iekšā valda auksts klusums
Mīlestība dzisusi
Uz galda asaru trauks

Par vēlu nāci mīļotais
Ilgi tevi gaidīju
Es atdevu sevi skumju valstībai
Līdz paņemot rozi,ko dāvāji

Es neatstāšu tevi skumju varā
Sekošu gaismai,ko roze izstaro
Bet kad tevi satveršu
Kvēlu skūpstu dāvāšu

Mosties mana mīļotā
Ļauj mīlai asnus dzīt
Ļauj gaismai izstarot
Es mūžam tevi mīlēšu
Nevienam tevis nedošu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Redkoleegjija	2016-08-21 12:35
mazliet pasmaida par to ka Dievvaardu parafraaze 1. rindaa nau ielikta peedinjaas :D
lapsu_aacis	2016-08-21 16:46
babulim slapais sapniitis atnaacis bija? :D
Susurlacic	2016-08-22 11:47
Ja labi padomā , tad tas teiciens ..mūžam... ir saturiski vienkārši neizpildāms. Man, par piemēru-- pēc pirmajiem 100 000 triljoniem gadu daudz kas no mūžīgā ir naturāli piegriezies :)
klusaisMiileetaajs	2016-08-23 09:10
Jptvjmķ, dzejniecīte ne pa jokam raudājusi, ja pat asarām īpašs trauks sarūpēts..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!