Ceļa galā

Asaras izžuva saulē,
Sprēgāja sarkanais māls,
Sālszezers mirdzēja vientuļš,
Stenēja vilciens tāls.

Plauksta norāva lapu,
Acis uz zemi krita,
Kājas no kalna nesa,
Zari pret vaigiem sitās.

Domas izklīda pļavā,
Jūtas lūza uz pusēm,
Mēle sastinga mutē,
Pasaule nolēma klusēt.

Seja nokrita zālē,
Rokas skrāpēja sūnas,
Apziņa tumsībā dzisa
Zūdot kā ezera dūņās..