Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Fantasmagorija
Reiz Teicu ik mirklim- Neaizej,
Bet visus aiznesa vējš, kas garām skrēja Un aukas iemeta tos pilnīgi svešās sejās. Es esmu lapa uz dīvainās dzīves takas Bez kokiem, bez zariem, bez saknēm, Un dzīvoju savā -vientuļās lapas plaknē. Tad redzu kā tumsa savu muti ver vaļā, Lai gaismas pilis bezgala dzelmēs grūst Un dzirdu-kā tumšajos pakalnos ozoli lūzt. Bet varbūt ikvienam dvēsele pušu lūzt, Kad aiziet Pasaules godība, neceļot skatu Dzirdot kā ielejās nograb miroņu rati.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|