Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Trīs paradoksālas etīdes par labiem nodomiem bruģēto taku
Paradoksālā etīde #1
Kur aizved šī taka, grāf Kaliostro Kas bruģēta nodomiem labiem Šī laikam ir jūsu fraka, Maestro Es to atņēmu zvaigžņu zagļiem Bet neatbild grāfs, un aizdejo tumsā Mans zvanu tornis viņam pa zemu Kur lidinās sikspārņu bars – bumsā, bumsā Un es sveicinu tēvoci Semu Labi, ka Maestro ir priecīgs par fraku To pogā drīz ciet, un drīz vaļā Un mēs aizejam abi pa bruģēto taku Aust saule, un sapnis ir galā Paradoksālā etīde #2 Es nezinu, draudziņ, kur aizved šī taka Bet šķiet, ka tas maršruts ir baiss Pirms gada šai vietā man pazuda fraka Vai jūti, kāds ir smacīgs te gaiss? Tomēr pajautāt vari to tēvocim Semam Man šķiet, ka viņš dzīvo tai pusē Kur zvanu tornī redz sikspārņus dzenam Jo viņam patīk, ka ēteris klusē Un atkal mēs ejam pa bruģēto taku Saulei austot skan soļi – bumsā, bumsā Laiks celties un aiznest iztīrīt fraku Ko apskādējuši sikspārņi tumsā Paradoksālā etīde #3 Labiem nodomiem bruģētas takas Un soļojam mēs priecīgā barā Grāfs, tēvocis, es, un Maestro bez frakas Šķiet, ka drīz būsim jau galā Sikspārņi laižas uz torni, nāk rīts Zvaigznes drīz tirgos pie bāra Bumsā, bumsā – jau rosās pie plīts Mamma, man kafiju vāra Nosolos šodien sākt godīgu dzīvi Nedzert viskiju, dzīvot pa mājām Ceļos no gultas, bet kauli man stīvi Un atkal bruģēta taka zem kājām
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|