Nolietotā rotaļļieta
Es lūdzos pēc Tevis,
Pēc Taviem glāstiem,
Pēc bērnības un
brīžiem, kad likās-
es esmu laimīga!
Bet tagad-
Tu pamet mani,
vai nerūpējies par mani!
Esmu, kā veca,
nolietota rotaļlieta-
tik miskastē mani var izmest!
| Viedokļi par dzejoli |
| Wendetta |
2004-08-24 21:10 |
| ai ai ai kaa sevi noliekam un zhelojammm..... :( |
| Wendetta |
2004-08-24 21:11 |
| P.S. pie tam - publiski... |
| _dg_ |
2004-08-24 21:56 |
Wndeta, galvenais neaizrijies!Taa nav zjeeloshana, taa ir dzeljoju sakoposhana
vienuviet! |
| liecika |
2004-08-25 11:38 |
mēs visi sevi žēlojam.. arī kā tu saki dzeljojus sakopojot
vienuviet..
"Esmu, kā
veca,
nolietota rotaļlieta-
tik miskastē mani var izmest!" - ja tu zinātu kā tas
ir.. es to nezinu.. tikai žēot sevi.. mēs to mākam.. un darām.. un neliedzies.. |
| asums |
2004-08-25 12:07 |
Manuprāt,tā nav tik izteikta sevis žēlošana,bet gan cenšanās atbrīvoties no spalgām
sāpēm...
Kam tad lai uzticas,ja ne līdzīgiem..???
Vai tad šeit visi esam tāpēc,ka
esam 100% laimīgi?
Mēs katrs kautko meklējam...un šādas ciešanas 15.gadu
vecumā...
Tas ir smags psiholoģisks pārbaudījums visai turpmākajai dzīvei...
Esi
stipra un tiksi tam pāri...,kas zin,varbūt vēlāk paldies viņam pateiksi,ka tā
noticis... |
| cikala |
2004-08-25 15:05 |
| mana lielākā sāpe ir mana dzīvā fantāzija.. un esmu pārliecināta, ka ne tikai man.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!