Kaut kas līdzīgs mīlestībai.

Tā meitene, ar skaisto balsi, dziedāja man valsi,
Tā mācīja man dejot ar jūtām, vārdiem, mājieniem - skaļiem,
Ar vieglu mīlestības pieskārienu - vai nav baisi?
Viss pārāk skaisti..
Valsis iet pārāk laiski, mīlestība pārāk taisni,
Dzīve negodīga, dzīve nesodīta,
Par netaisnības augli, par netaisnības aukli.

Es Tevi mīlu! vai tu mani sauci?
vai tu mani sadzirdēji?

ES TEVI MĪLU! Hei! dzirdi mani? klausi?

ES TEVI mīlu, es klusi atbildēju,
tu man to sauci.
Bet taisnība, tava mīla stipra, sirds dēļ tevis kļuva ņipra,
Man uzbruka gripa, mīlestības slimība - neslikta.

Tu taču man neatņemsi vienu dārgumu, sevi?
Tu nepazudīsi vienā brīdī jūras dzelmē, mana pērle?
Es tev uzticos, pakļaujos, paklausu un kad esi blakus - piekļaujos,
Labprāt iesauktos tā, ka tu dzirdētu, ka es iečukstos,
- es TEVI MĪLU.
Jel nepazūdi savos baseina ūdeņa dziļumos,
Es tevi uzmeklēšu,
no sirds saku - atradīšu, pēc gada, pieciem vai rīt..
Apķeršu, galvu noglaudīšu, ieskatīšos acīs un noskūpstīšu,
Piedod, es vainīgs, esmu nācis neīstā laikā.
Bet tomēr Nē.
ES TEVI MĪLU.
JĀ!