souvenir

es atceros
karstu vasaras dienu
smilgu skaras virs galvas
un nekādu ēnu
brienu bez takas un saucu
jo neredzu nevienu
kājas man basas un
dunduri dūc kā tādi droni
nav nedz laika nedz vietas
baiļu un pamestības abstrakcija
atceros
bet atmiņu jēga
neatrodas un nojausta zūd
pa smilgām brien zēns
ar smilgu skaru krāsas matiem
upe plūst netālu dziļi zem
saviem kraujajiem krastiem
viss irst un nekas nesasienas

no tāluma saplūst viss
pārziedējušā dzeltējošā pļavā
ir pats siena laiks