Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Šodien ne par TĒMU

Kādas tev lielas un skaistas acis,
Kāda tev mute, kas daiļus vārdus sacīs,
Bet man nenāk miegs.

Pa vienai ziedlapas vītušām gerberām krīt,
Arī tulpēm, tās savu mūžu noslēgs rīt.

Un mūžībā aizies, kā aizgāja sniegs.

Kamdēļ man tevīm ziedus vārīgos pirkt?
Kamdēļ tev noglaudīt sprogaino galvu?
Viss aizies un zudīs, acis asarās mirks.

Dzīve atrauj man prieku kā skolniekam halvu,
Par pūlēm un kreņķiem nesniedzot kāroto balvu.

Skatos un brīnos- tāds apmāns, tāds savāds cirks.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2016-03-08 16:56 
Tā jau rudenī ir...
 edelveiss1971  2016-03-08 21:28 
To jau kapos var lasīt!!!Labāk tā;
Kas par svētku dienu bija,
Šampānietis
straumēm lija.
Ziedi,tortes, kvēli skūpsti,
Kaut aiz laimes pušu lūzti!
 betbetmens  2016-03-08 23:19 
lāču aprobežotība reizēm nav cilvēku prātiem aptverama
 esmu  2016-03-09 01:09 
Mjā...
 Burve77  2016-03-09 17:29 
skaista dzeja:)
 vanadziene56  2016-03-10 23:28 
Dzīvē kā kaleidaskopā-daudz šķautņu un tu nezini, kura īsta, kura atspulgs.
 lindmane  2016-03-11 18:25 
dzīves pārsātināta dzejnieka vēstījums.... Ir jādāvina gaistošas idejas, arī tava
dzeja pamazām zūdībā dodas....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?