Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ak Oskariņ!

Šonakt piedzima Oskars
Tautai sajūsmā spiedzot,`
Šonakt piedzima meli,
Taisnībai atnākt liedzot.
Šonakt visi uz ragiem
Stāvēja paklāja galā.
Toties Patiesā dzīve,
Tika atgrūsta malā.

Zombiji, Varoņi, Slepkavas
Balvas sev pasniedza, dejoja.
Vētīja, slavēja pelavas,
Pasaulei virsū uzgāza:
Nedari, nedomā, nogaidi!
Laimi ekrānā radīsi.
Guli, nekusties, taukojies,
Garam līdzi necelies.
Saprāta dzirkstele-aizveries!

Nošauj, nodur un izvaro
Otra mantiņas iekāro.
Šķēršļus novāc ar pistoli,
Kusties un acis neboli.
Tā mūsu nākotne saulainā,
Sliktie tiks iegāzti atejā.
Te mūsu pasaule patiesā,
Lai ar virzās tā atvarā.

Oskari maziņi klejos,
Tev uz kapiņa dejos.
Sniedzi man roku Zeltene,
Citādi runās te šautene!
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene56  2016-03-04 22:31 
"Bojeviki" jau bijuši modē visos laikos.. :) Kādam jau tikpat to "Oskaru" jādod.
 klusaisMiileetaajs  2016-03-06 15:53 
Tu taču šito nesacerēji kā veltījumu mūsu Oskaram no Praulienas, ko..?
 Susurlacic  2016-03-10 08:41 
Praulienas Oskars noteikti netiek apcerēts :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?