Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vārds...

Vai vērts man veltīt Tev šo vārdu,
Ko nespēju Tev iepriekš teikt.
Teikt es gribēju jau sen Tev to,
Bet vai laimīga es būšu,
Kad pateikšu Tev to?
Tu mīlēji...
Bet vai mani?
Nē!
Labāk es pataupīšu
šo vārdu-
Mīlestība!
Kad pienāks laiks,
Tad vārds tiks veltīts Tam,
Kas pelnījis būs to,
Nevis Tu,
Kas mīl spēlēties ar visiem.
Vārds- mīlestība,
To dzirdēs cits,
Nevis Tu,
Mans draugs!
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2004-08-24 14:57 
..miilestiibu laikam nepelna.. vai nu ir vai nau..
 Wendetta  2004-08-24 15:15 
ehh.. Tu to biji veltiijusi nevis lasiitaajam, bet tam cilveekam.. :[ shkjiet, Tev
saap, ka Tu vinju miili, bet vinjsh to nenoveertee.... pilns DzDz ar taadiem.....
 Nomanduls  2004-08-24 16:08 
[klusiņām pačukst] siermaizes, siermaizes :))))))
 liecika  2004-08-24 16:39 
[klusīņām ķiķina]
 Roxana_  2004-08-24 20:22 
Pareizi, nav vērts aplaimot kādu, kurš to nemaz negaida. Vēl paliksi atbildīga...
 liecika  2004-08-25 11:59 
kāpēc visi runājam par kādu tur baiso, lielo, vienīgo, konkrēto mīlestību, kad tai
pašā laikā - ienīstam, nicinām, necienam, pazemojam ķādu citu vai pat to pašu lielo
mistisko mīlestību..
lielāks spēks un gandarījums būtu tajā, ja mēs mīlētu visus
vienlīdzīgi un nesavtīgi.. jo tas vairāk attaisnos pūles un cerības kā viena knkrēta
cilvēka mīlēšana, jo viens cilvēks ir vājš un noteikti nodarīs sāpī, bet visu cilvēku
vājums kopumā neitralizējas.. (ja neveidojas rezonanse protams)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?